Vēl viens veids, kā cilvēki var iesaistīties aprites ekonomikā, vienkārši pērkot lietotus apģērbus, ir mazināt oglekļa izmešus, kas nepieciešami jauna apģērba ražošanā. Tāpat nevajadzīgās drēbes ir iespējams nodot labdarībai.

“Volga Vintage” – spoži un huligāniski”Volga Vintage” – zīmols, kas priekšstatus par modi apgriež kājām gaisā, piešķirot augstās modes spozmi un padarot tos luksusa preci. Bloger…www.tvnet.lv

4. Tālākpārdošana

Pēdējo gadu laikā apģērbu tālākpārdošana ir burtiski “eksplodējusi” – patērētāji un zīmoli meklē iespējas, kā kļūt arvien ilgtspējīgākiem. Pēdējo piecu gadu laikā apģērbu tālākpārdošanas joma ir augusi vairāk nekā 20 reizes, ļaujot sev nevajadzīgos apģērbus pārdot internetā.

Tāpat kā ar lietotajiem apģērbiem un pārstrādi, arī šajā gadījumā nevajadzīgais apģērba gabals iegūst jaunu dzīvi, nevis tiek izmests mēslainē. Turklāt tas ļauj arī nopelnīt un turpināt apģērbam saglabāt savu vērtību.

Aprēķināts, ka globāli 2020. gadā atkritumos nonāca ap 90 miljoniem tonnu apģērba. Tālākpārdošana ir viens no veidiem, kā šo rādītāju samazināt, kā arī – samazināt nepieciešamību ražot arvien jaunu apģērbu.

5. Atkārtota ražošana

Tā, šķiet, ir visuzticamākā metode, par kādu tiek runāts ilgtspējas kontekstā. Atkārtota ražošana paver iespējas no jau esošiem materiāliem ražot ko pilnīgi jaunu, nolietotajam apģērbam kļūstot par izejmateriālu. Galu galā tas var atrisināt daudzas problēmas, ar ko saskaras apģērbu ražotāji, piemēram, pārstrādāt apģērbus un pārvērst tos, piemēram, par iepakojumiem.

Ņemot vērā, ka 95% no mēslainē esošajiem apģērbiem un tekstila izstrādājumiem varētu būt pārstrādājami, ir kritiski svarīgi, lai mainās arī cilvēku paradumi, nododot nolietotos apģērbus tam īpaši paredzētos konteineros, kas Latvijā arī kļūst arvien vairāk.

6. Apģērbu izīrēšana

Vēl viens formāts, kas gūst arvien lielāku atzinību pēdējos gados, ir apģērba izīrēšana. Nereti ir tā, ka tuvojas kāds pasākums un ir nepieciešams skaisti saģērbties. Tāpēc nereti dāmas nopērk skaistu kleitu, kungi smalku uzvalku, kas pēc tam karājas skapī un gaida kodes, kuras gadu laikā vienkārši saēdīs šīs skaistās drēbes. Lai no šādas situācijas izvairītos, pasaulē populārāks kļūst apģērba izīrēšanas pakalpojums, kas ļauj patērētājam uz laiku tikt pie skaista apģērba.

Šis solis efektīvi samazina atkritumu apjomu (jo nebūs jāmet ārā kožu saēstais apģērbs), kā arī samazina vietu skapī, jo nav jāglabā apģērbs kurš netiek lietots. Tas arī ir vienkāršs veids, kā patērētājus iesaistīt aprites ekonomikā.

7. Atpirkums

Modes industrijā arvien populārāka kļūst atpirkuma shēma. Tas paredz, ka patērētājs veikalā iegādājas jaunu preci, valkā to, un, kad tā nav vajadzīga, aiznes atpakaļ veikalam, kurš dod atlaides jaunu preču iegādei. Tikmēr atpirktā prece tiek salabota, pārdota tālāk kā lietots apģērbs vai arī vienkārši izmantota kā izejmateriāls jaunām precēm, paildzinot izstrādājuma dzīves ciklu.

Tādi zīmoli kā “Patagonia”, H&M, “The North Face” un A.P.C ir vien daži piemēri, kas globāli cenšas izstrādāt veiksmīgas atpirkuma shēmas, kas ļauj šiem uzņēmumiem kļūt videi draudzīgākiem, kā arī palielināt patērētāju pārliecību un lojalitāti.

LVAF
LVAF Foto: logo

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda materiālu atbalstu

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: