“2022. gadā efekts bija mērens, bet nākotnē Eiropas tirgus būs zaudēts uz visiem laikiem. Tā ir katastrofa, un Putinam nav iespēju to labot,”
norāda “Yale Chief Executive Leadership Institute” ekonomists Džefrijs Sonenfelds.
2023. gada Krievijas budžets paredz deficītu 2% apmērā no IKP jeb 3 triljonus rubļu, taču situācija var izrādīties daudz sliktāka. 1,5-2 triljoni rubļu tiks zaudēti Krievijas naftas cenas krituma un ieguves samazinājuma dēļ. Vēl 500 miljardus rubļu Krievijas budžets var zaudēt “pārāk optimistiskas ekonomiskās prognozes dēļ”. Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija prognozē, ka šogad Krievijas ekonomika kritīsies vien par 0,8% no IKP, kamēr neatkarīgie eksperti lēš kritumu par vismaz 2,5%. Tāpat budžeta deficītu var palielināt dažādu izdevumu pieaugums, tostarp, izdevumi par karu Ukrainā.
Klūge prognozē, ka situācija ar budžeta ieņēmumiem varētu sākt uzlaboties vasarā, kad Krievijā stāsies spēkā jaunā naftas nodokļu formula, kas paredz ierobežotas atlaides “Urals” naftai. Tomēr budžeta deficīta dzēšanai būs nepieciešams milzīgs līdzekļu apjoms.
Kentaursatus.wordpress.com 
Atbildēt