“Grūti pateikt, cik “zero waste” kustība ir populāra Latvijā kopumā, taču labs rādītājs ir arvien pieaugošais beziepakojuma veikalu skaits Latvijā. Rīgā 2018. gadā atvērās uzreiz 3 vai pat 4 pirmie “zero waste” veikali, un nu jau tie ir gan Rīgas apkaimēs, gan lielā daļā Latvijas pilsētu.
Jau vairākus gadus pircēji var iet iepirkties uz lielveikaliem ar saviem trauciņiem, un pavisam nesen arī Rimi ir iekārtojis “zero waste” plauktu vienā no saviem lielveikaliem,”
novērojusi Krastiņa.
Viņa piebilst, ka sabiedrības izpratne par bezatkritumu dzīvesveidu noteikti mainās, un cilvēki meklē gan informāciju, gan praktiskus padomus, taču straujākas pozitīvās pārmaiņas šajā jomā kavē tas, ka valsts līmenī trūkst gan diskusiju, gan informatīvu kampaņu par atkritumu problemātiku kopumā.
Lektore norāda, ka valstiskā – un arī Eiropas – līmenī šajā jomā var panākt daudz vairāk nekā ar individuālu rīcību.
“Mums ir akūti nepieciešams pārdomāt, kā tiek ražotas preces un produkti, kāds ir to iepakojums, un veidot tādu vides politikas un nodokļu sistēmu, kas veicinātu ilgtspējīgu lietu dzīvi.
Piemēram, ikviena lieta, kas ir vienreiz lietojama vai nesalabojama, būtu jāapliek ar augstu vides nodokli, tādējādi to padarot nekonkurētspējīgu. No otras puses, lietu remonts un rezerves daļas būtu jāatbrīvo no nodokļa.
Ilgtspēja jāmāca visiem, sākot no dizaineriem līdz inženieriem, un jāveido profesionālās izglītības programmas, kurās tiktu apmācīti speciālisti, kas spētu salabot lietas.”
“Zerowasteri” nav mītiski hipiji
Sabiedrības apziņā ir iesakņojies mīts, ka bezatkritumu dzīvesveida īstenošana ir ļoti sarežģīta, tādēļ daudzi atmet ar roku, pat nesākot iedziļināties lietas būtībā. Vaicājām Zero Waste Latvija lektorei, kādi vēl ir biežāk dzirdētie maldīgie pieņēmumi par “zero waste”? “Laikam visspēcīgākais mīts ir tas, ka no visa jāatsakās un jādzīvo pilnīgi bez atkritumiem, it kā tas būtu tāds “visu vai neko” princips. To neviens neprasa:
daudz svarīgāk ir, lai mēs katrs darītu vismaz kaut ko, nekā ka saujiņa indivīdu dzīvo perfektu bezatkritumu dzīvi. Nevajag celt latiņu par augstu; galvenais ir sākt.
Vēl, šķiet, pastāv uzskats, ka bezatkritumu cilvēks ir mītisks hipijs, kas dzīvo meža vidū un pārtiek no ogām. Tā arī nav. Mēs visbiežāk esam “vidējie” valsts iedzīvotāji ar dažādu ienākumu vai izglītības līmeni, lai gan socioloģiskais profils būtu jāpēta. Pilnīgi bezatkritumu čempioni ir mūsu pensionāri un lauku cilvēki, kuri gluži vienkārši nespēj atļauties tērēt un pārtērēt, tikai viņi sevi nesauc par “zerowasteriem”.”
Rimi ievieš beziepakojuma tirdzniecību Latvijā ražotiem saimniecības un higiēnas produktiemAtbalstot ilgtspējīgus pieeju un risinājumus, kā arī atsaucoties “Rimi” pircēju vēlmei dzīvot arvien videi draudzīgāk, “Rimi” kā pirmais maz…www.tvnet.lv
Vaicāta par to, kādi šķēršļi visbiežāk traucē cilvēkiem ikdienā īstenot “zero waste” principus, zaļā dzīvesveida popularizētāja dalās novērojumā, ka daļa iedzīvotāju vides jautājumus joprojām redz kā nišu, kura uz tiem tieši neattiecas.
Kentaursatus.wordpress.com 
Atbildēt