Krastiņa uzskata, ka vislielākā motivācija pievērsties “zero waste” dzīvesveidam varētu būt finansiālais ieguvums. “Nepērkot lielākas vai mazākas nevajadzīgas lietas vai gadžetiņus it kā par lētām naudām, kopā var savākties laba summa.

Mūsu skapjos un atvilktnēs ir daudzas lietas, kuras lietojam tikai vienu reizi dzīvē vai gadā: urbji, zāģi, trimmeri, līmes pistoles, teltis, laivas utt. Tā vietā, lai pirktu, – aizņemamies!

Dodam iespēju lietai tikt lietotai! Jāatceras, ka katra produkta saražošanā ir iztērēti resursi un enerģija, kas ir velti tērēta, ja lieta guļ skapī un netiek izmantotai. Un tā ir arī nauda, kas iztērēta un netiks atgūta. Protams, šī “aizdošanas” sistēma būtu jāformalizē un jānormalizē, lai cilvēki justos ērti, viens no otra aizņemoties. Lielāka finansiālā brīvība ir lieliska motivācija!”

Tiem, kas vēlas spert pirmos soļus uz bezatkritumu dzīvesveidu, Zero Waste Latvija pārstāve iesaka sākt ar visvienkāršāko – izpētīt savus atkritumus un reālistiski izdomāt, kurš atkritumu veids ir tas, no kura izvairīties un atteikties ir visvienkāršāk.

“Var arī papētīt un sākt ar to, kā misenē ir visvairāk: visticamāk, pārtikas atkritumi dominēs, un tur risinājums būs bio atkritumu šķirošana.

Var arī sākt ar viena konkrēta dzīves aspekta pārveidošanu, kam ir vislielākā ietekme uz vidi. Ir zināms, ka dažas industrijas vidi piesārņo stipri vairāk nekā citas. Varbūt tad sākt tieši ar to savas dzīves aspektu? Piemēram, atteikties no ātrās modes un lētām drēbēm, neceļot ar lidmašīnu vai ikdienā atteikties no automašīnas izmantošanas?”