Pirmo šokolādes tāfelīti radīja brits, ražotnes “J. S. Fry & Sons” vadītājs Džozefs Frajs (Joseph Fry).

Viņš 1847. gadā izdomāja, kā pagatavot šokolādes pastu. Samaisot to ar šokolādes dzērienu, cukuru un ļaujot tam sacietēt, izgudrotājs ieguva mums visiem jau zināmo šokolādi cietā formā.

Gandrīz 30 gadus vēlāk, 1876. gadā, šokolādes ražotājs no Šveices, Daniels Pīters, izdomāja šokolādei pievienot piena pulveri – tā radās saldā piena šokolāde.

Kopā ar draugu Henriju Nestli viņi vēlāk izveidoja pasaulē zināmo uzņēmumu “Nestle”, piedāvājot piena šokolādi starptautiskam tirgum.

Lai uzzinātu, kā šokolādi izmanto mūsdienās un kādus gardumus no tās gatavo, sestdien, 14. augustā, plkst. 10.30 ieslēdz kanālu “FOX Life” un skaties raidījumu “Reičelas Kū šokolādes pasaule”. 

Pētījumi liecina, ka tumšā šokolāde uzlabo atmiņu, spēju koncentrēties, reakcijas laiku un problēmu risināšanas prasmes, palielinot asins plūsmu uz smadzenēm.

Kā arī flavonoīds, kas atrodams tumšajā šokolādē, ir labvēlīgs ne tikai sirds veselībai, bet tas arī absorbē UV gaismu, aizsargājot un uzlabojot ādu.

Šokolādei piemīt unikāla īpašība – tā kūst cilvēka ķermeņa temperatūrā, līdz ar to, ieliekot šokolādes gabaliņu mutē, tas uzreiz izkūst. Tādēļ viens no sarežģītākajiem šokolādes ražošanas procesiem ir končēšana jeb maisīšana, kuras laikā šķidro šokolādes masu rullē vairākas stundas traukā. Tas ir nepieciešams, lai novērstu graudainību, kas varētu parādīties, šokolādei kūstot.