Savukārt “Moscow Times” norāda, ka neatkarīgie ražotāji ir aicinājuši (vēl pirms brīvo cenu ieviešanas “Gazprom”) liberalizēt piekļuvi eksportam, tā lai arī viņi varētu brīvāk eksportēt gāzi, un ieviest caurspīdīgus tarifus gāzes transportēšanai caur monopolizēto gāzes transportēšanas sistēmu.

Iepriekš “Gazprom” bija palielinājis ražošanas jaudu līdz 560-580 miljardiem kubikmetru gadā, bet 2022. gadā saistībā ar eksporta kritumu uz Eiropu Ukrainas kara dēļ koncerns samazināja ražošanu par 20% – līdz 412,6 miljardiem kubikmetru. Tiek prognozēts, ka 2023. gadā “Gazprom” brīvā jauda var pieaugt līdz pat 150 miljardiem kubikmetru.

Ziņu aģentūra “Reuters” iepriekš vēstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī Eiropa no “Gazprom” saņēma tikai 6 miljardus kubikmetru gāzes, salīdzinot ar 62 miljardiem kubikmetru tajā pašā periodā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā 2022. gadā Krievijas gāzes īpatsvars Eiropas tirgū samazinājās no 45% līdz 7,5%.

Krievijas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs, Enerģētikas politikas pētījumu centra vadītājs Vitālijs Jermakovs paudis, ka šāds “Gazprom” rosinājums nav pārsteidzošs un tā atbalstīšana ļautu koncernam konkurēt ar neatkarīgiem ražotājiem par galalietotājiem un pelnīt ar savu neizmantoto ražošanas jaudu. Vienlaikus viņš uzskata: lai gan normālā gadījumā pieaugošajai konkurencei un pārpalikumu izmantošanai vajadzētu sekot cenu kritumam, taču Krievijas realitātē tas, visticamāk, nenotiks.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: