1963. gadā Sanmigelas Sv. Jāzepa lielajā seminārā Horhe ieguva grādu filozofijā. Viņš pasniedza filozofiju dažādās mācību iestādēs gan seminārā, gan Salvadoras universitātē Buenosairesā. No 1967. līdz 1970. gadam viņš studēja teoloģiju Sv. Jāzepa lielajā seminārā Sanmigelā un ieguva grādu arī tajā.

33 gadu vecumā Horhe Mario Bergoljo tika iesvētīts par priesteri, bet 1992. gadā pāvests Jānis Pāvils II (1920-2005) viņu nominēja par Buenosairesas palīgbīskapu.

2001. gadā Jānis Pāvils II pasludināja viņu par kardinālu. Tas ir augstākais katoļu baznīcas amats, kas laicīgajā pasaulē līdzvērtīgs ministru postenim valdībā. Tieši kardinālu konklāvs ievēl pavēstu.

Divu pāvestu draudzība parādīta arī filmā

Veids, kādā Francisks kļuva par Romas pāvestu, bijis visai neparasts. Proti, iepriekšējo sešu gadsimtu garumā nebija gadījies, ka iepriekšējais pāvests bija vēl dzīvs un pats labprātīgi atkāpies no amata.

Par jauno pāvestu kardināliem izdevās vienoties tikai pēc piektā balsojuma 13. martā plkst. 20.06 pēc Latvijas laika, kad no Siksta kapelas skursteņa pacēlās balti dūmi. Kopš tā brīža katoļiem atkal bija pāvests, bet pasaulē mazākajai valstij – Vatikānam – vadītājs. Tas bija 76 gadus vecais Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo, kas pieņēma vārdu Francisks.

Mēnesi pēc ievēlēšanas Francisks apciemoja savu priekšgājēju Benediktu XVI pāvestu viņa vasaras rezidencē netālu no Romas. Par šo vizīti zināms vien tas, ka abiem bijušas privātas sarunas un viņi esot kopā metušies ceļos un lūguši Dievu. Benedikts un Francisks bijuši labi pazīstami daudzus gadus.