2020. gada 29. februāris 00:00
/nginx/o/2020/02/28/12977431t1hcc66.jpg)
Astronomi 390 miljonu gaismas gadu attālumā atklājuši rekordlielu eksploziju, ko izraisījis melnais caurums.
“Šis sprādziens ir nedaudz līdzīgs Svētās Helēnas vulkāna izvirdumam 1980. gadā, kad uzsprāga kalna virsotne. Galvenā atšķirība ir tāda, ka karsto gāzu mākonī izrautajā krāterī varētu ietilpināt piecpadsmit Piena Ceļa galaktikas,” komentēja pētījuma galvenā autore Simona Džačintuči.
Supermasīvs melnais caurums
Eksplozija norisinājās Čūskneša galaktiku superkopas vidū. Galaktiku kopas ir lielākās zināmās struktūras visumā. Kopā šīs tūkstošiem galaktiku lielās grupas satur gravitācija.
Astronomi uzskata, ka atbildīgs par iespaidīgo eksploziju ir galaktiku superkopas vidū esošais melnais caurums. Zināms, ka melnie caurumi ne tikai aprij materiālu, bet arī mēdz to “izspļaut” – parasti strūklu vai staru formā.
/nginx/o/2020/02/28/12977431t1hcc66.jpg)
Šī eksplozija pārspēj visus iepriekšējos rekordus. Enerģija, kas radās sprādziena rezultātā, bija piecas reizes lielāka par “MS 0735+74” – iepriekšējo lielāko un spēcīgāko sprādzienu kosmosā.
Savus novērojumus astronomi veica ar teleskopiem uz Zemes un kosmosā.
Aizdomas bija jau pirms gadiem
Aizdomas par aktivitāti šajā reģionā zinātniekiem radās jau 2016. gadā, kad ar teleskopu “Chandra” tika pamanītas iespējamās sprādziena pazīmes galaktiku superkopā. Astronoms Norberts Verners ar kolēģiem pamanīja, ka karsto gāzu mākonī, ko radījušas melnā cauruma strūklas, ir iedobums. Tomēr tas bija tik milzīgs, un būtu vajadzīgs tik daudz enerģijas, lai tas izveidotos, ka zinātnieki nosprieda, ka tas nav iespējams.
Kentaursatus.wordpress.com 
Atbildēt