2021. gada 2. februāris 00:00
/nginx/o/2021/02/01/13606198t1h1596.jpg)
Ar Fermi paradoksu apraksta acīmredzamu neatbilstību starp to, kāpēc nepastāv pierādījumi par ārpuszemes dzīvības eksistenci, un varbūtības aprēķiniem.
Paradokss ir nodēvēts Nobela prēmijas laureāta Enriko Fermi vārdā, kurš reizēm tiek dēvēts arī par atombumbas arhitektu. Paradokss definēts vienkāršā pusdienlaika sarunā starp slaveno zinātnieku un vairākiem viņa kolēģiem laboratorijā pēc 1950. gadā laikrakstā “The New Yorker” publicētas karikatūras par citplanētiešiem.
Runā, ka Fermi veica dažus aprēķinus, lai aplēstu, kāda ir iespējamība, ka visumā eksistē cilvēku tehnoloģijām līdzīgas tehnoloģijas. Balstoties uz šiem aprēķiniem, viņš secināja, ka citplanētiešiem vajadzētu jau būt bijušiem uz Zemes, rakstīts zinātnes izdevumā “Science Alert”.
“Kur tad viņi ir?” esot izteicies Fermi.
Dreika vienādojums
Fermi aprēķiniem līdzīgs ir arī vienādojums, kuru 1961. gadā radīja amerikāņu astronoms Frenks Dreiks. Vienādojums bija paredzēts, lai būtu pamatā diskusijai “Ārpuszemes saprāta meklēšanas” (Search for Extraterrestrial Intelligence (SETI)) atklāšanas sanāksmē.
Vienādojums liecina, ka civilizāciju skaits, kas mums varētu būt pietiekami tuvu, lai mēs par tām dzirdētu, ir balstāms uz statistikas kombinācijām. To skaitā ir planētu skaits, uz kurām varētu pastāvēt dzīvība, kā arī iespējamība, ka šai dzīvībai varētu attīstīties gan vēlme, gan spēja sazināties ar citām iespējamajām dzīvības formām.
Kentaursatus.wordpress.com 
Atbildēt