Oficiāli par pazudušu personu Emanuela tika pasludināta nākamajā dienā pēc pazušanas. Sākās izmeklēšana, un parādījās pirmie pavedieni, no kuriem divi bija īpaši vērtīgi. Pirmais bija kāds zvanītājs, kurš sevi dēvēja par Pjerluidži. Viņš apgalvoja, ka redzējis Emanuelu viņas pazušanas dienā, turklāt sniedza detaļas par viņas flautu un apģērbu, kas izmeklētājiem lika noticēt informācijas patiesumam.  

Zvanītājs piebilda, ka meitene sevi sauca par Barbarellu un stāstīja, ka ir aizbēgusi no mājām, lai tirgotu “Avon” produktus. Kaut ko līdzīgu viņa arī teica savai māsai pirms pazušanas.  

Otrs zvanītājs 28. jūnijā varas iestādēm paziņoja, ka arī saticis jaunu meiteni, kura sevi saukusi par Barbaru un stāstījusi, ka ir aizbēgusi no mājām. Šis cilvēks apgalvoja, ka ir redzējis viņu bārā netālu no mūzikas skolas. Arī viņa stāsts bija visai ticams. 

Nākamie zvanītāji gan sāka jaukt gaisu, vērpjot sazvērestību teorijas, kurās bija iesaistīts turku grupējums “Pelēkie vilki”, kuru uzdevums bija nolaupīt Emanuelu un iemainīt viņu pret vienu no saviem ķīlniekiem, kurš par atentātu pret pāvestu pirms diviem gadiem bija ieslodzīts cietumā.