Kentaursatus.wordpress.com

Atklājās, ka 1000 gadu laikā pēc trieciena baktērijas nesāka gatavoties ziemai. Gluži pretēji, joprojām norisinājās atmosfēras sasilšana.

Tiesa, pētnieks Šons Guliks, kurš attiecīgajā pētījumā nepiedalījās, teica, ka tas vēl neizslēdz “kodolziemas” iespējamību. Trieciena rezultātā gaisā paceltā putekļu sega atmosfērā varēja saglabāties desmit vai mazāk gadu, neizmainot temperatūru, bet pasauli iesviežot melnā tumsā.

“Tam nemaz nevajadzēja būt tik ilgi. Daži mēneši bez saules būtu pietiekami, lai iznīcinātu lielāko daļu planētas augu,” stāstīja Guliks.

Ja lielākā daļa augu būtu iznīcināti, tad zālēdājiem būtu grūti sadabūt pietiekamu daudzumu pārtikas. Rezultātā tie izmirtu, kas savukārt pamatīgi satricinātu barības ķēdi, liekot iet bojā arī gaļēdājiem un citām dzīvnieku sugām, kas no tiem ir atkarīgi.

Lorēnas O’Konoras komanda piekrīt, ka tas varētu būt īss un auksts periods izmiršanas sākumā, kuram nesekoja gaisa temperatūras samazināšanās ilgtermiņā. Tas viss liecina, ka Zeme spēj atgūties no klimatu strauji izmainošiem notikumiem ātrāk, nekā uzskatīts iepriekš, tomēr par to jāmaksā ar masveida izmiršanu.