2023. gada 27. aprīlis 00:00
/nginx/o/2023/04/25/15279803t1hb252.jpg)
Asteroīds, kura sadursmē ar Zemi izmira dinozauri, tomēr neizraisīja ilgstošu ziemu, kā uzskatīts iepriekš. Šis atklājums liek atkal uzdot jautājumu par to, kas īsti notika, kad asteroīds ietriecās Zemē.
Kādā pavasara dienā pirms 66 miljoniem gadu Jukatanas pussalā ietriecās 10 kilometrus plats asteroīds, iznīcinot lielāko daļu mūsu planētas dzīvības. Par Čiksulubas triecienu dēvētais notikums pielika punktu visiem dinozauriem un daudzām citām dzīvnieku sugām.
Tiesa, tieši kādā veidā dinozauri gāja bojā, joprojām nav skaidrs. Proti, tie visi taču nebija sapulcējušies asteroīda nokrišanas vietā, gaidot, kad tiks sadragāti. Desmitiem gadu zinātniekiem bija aizdomas, ka trieciens atmosfērā izmeta tik daudz putekļu, ka sākās kodolziemai līdzīgi apstākļi. Šajā ilgstošajā periodā gaisa temperatūra visā pasaulē strauji pazeminājās, radot dinozauriem nelabvēlīgus dzīves apstākļus. Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Geology”, gan vēstīts atšķirīgs stāsts.
“Mēs atklājām, ka nepastāv pierādījumi par “kodolziemu”. Vismaz mūsu pētījumā, kurā būtu jāpamana izmaiņas temperatūrā 1000 gadu laikā vai pat vairāk,” izdevumam “Live Science” teica pētījuma galvenā autore Lorēna O’Konora.
Pētnieku komanda izanalizēja baktēriju fosilijas un ogļu fragmentus no laika pirms Čiksulubas trieciena, tā laikā un pēc tā. Temperatūras izmaiņu rezultātā šīs baktērijas pēc vajadzības sabiezina vai padara plānāku šūnas sieniņu. It kā uzmetot papildu segu vai noņemot vienu nost.
Kentaursatus.wordpress.com 
Atbildēt