Tiesa, leņķisko momentu ietekmē ne tikai griešanās ātrums, bet arī tas, cik tālu objekts atrodas no sistēmas centra. Zemes un Mēness gadījumā Zemes griešanās ātrums samazinās, lai saglabātos leņķiskais moments. Mēness savukārt no Zemes attālinās, leņķisko momentu palielinot.

Mēness, visticamāk, veidojās no gabaliem, kas nonāca kosmosā, kad Marsa izmēra objekts ietriecās Zemē. Plūdmaiņas palīdzēja Mēnesim ieņemt tā tagadējo vidējo attālumu līdz Zemei, kas ir aptuveni 384 400 kilometri.

Plūdmaiņas arī samazināja Mēness griešanās ātrumu ap savu asi, kā arī lika Mēnesim pret Zemi būt vienmēr tikai ar vienu pusi. Tas viss arī pamazām samazina Zemei rotācijas ātrumu.

Lai nu kā, pēc kādiem pieciem miljardiem gadu Saule sāks lēnām iet bojā. Tajā laikā Zemes un Mēness gravitācijas mijiedarbības sistēma jau būs izjaukta. Visbeidzot Mēnesi aprīs mūsu pašu mirstošā Saule.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: