TVNET

2023. gada 11. maijs 00:00

Mūsu planēta balansē uz robežas, aiz kuras sāksies virkne ekoloģisku izmaiņu. Ekstrēmi karstuma viļņi, sausums, plūdi un vētras – visas šīs postošās parādības nākotnē var kļūt aizvien biežāk un plašāk sastopamas.

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Earth’s Future”, pētnieki simulējuši Zemes tuvāko nākotni, parādot, cik ļoti izmaiņas gaisa temperatūrā ietekmēs klimatu lokālā līmenī. Iespējams, mums pat būs jāpārzīmē klimata joslu kartes.

“Paredzēts, ka līdz gadsimta beigām 38 līdz 40 procenti pasaules sauszemes teritorijas atradīsies citā klimata joslā, nekā atrodas pašlaik,” raksta pētnieki. Atsevišķi pētnieku izmantotie klimata modeļi uzrādīja izmaiņas pat 50% planētas sauszemes teritoriju.

Skaidrs ir tas – ja mēs pietiekoši ātri nerīkosimies, lai samazinātu emisijas, un globālā sasilšana turpinās pieaugt līdzšinējā ātrumā, daudzām sugām un zemkopībai būs mazāk laika, lai pielāgotos jaunajiem klimata apstākļiem.

Lielas izmaiņas paredzētas Eiropas un Ziemeļamerikas aukstākajās klimata joslās. Līdz 2100. gadam līdz 89 procentiem Eiropas un 66 procentiem Ziemeļamerikas varētu “ieslīdēt” citā klimata joslā.

Līdz šim globālā sasilšana visvairāk skārusi polāros apgabalus, kas starp 1901. un 1930. gadu bija teju 8 procenti planētas sauszemes. Tagad polārie apgabali sarukuši līdz 6,5 procentiem.

Šis pētījums ir kārtējais pierādījums tam, ka mūsu planēta strauji mainās, lai kā uz to mēs skatītos. Tiesa, glābt to vēl nav par vēlu.